Mārtiņi jeb Mārtiņdiena ir seni latviešu svētki, kurus mēdz saukt arī par vārtiem no rudens uz ziemu. Līdz Mārtiņiem - 10. novembrim bija jāpabeidz visi lauku un dārzu darbi, atstājot zemi atpūtā. Mārtiņdienā beidzās veļu laiks, kas bija sācies Miķeļos (29.septembrī), tāpēc cilvēki šos svētkus svinēja jautri, skaļi un priecīgi. Viņi pārģērbās, maskojās un devās no sētas uz sētu, dziedot un radot lielu troksni. Mārtiņbērni, ķekatnieki jeb budēļi tika labi pacienāti un viņu ierašanās tika uzskatīta par svētību. 2. C klases skolēni, gatavojoties Mārtiņdienai, gatavoja maskas.
